Mārtiņdienas tirgus
10.novembrī ir Mārtiņdiena. Mārtiņi latviešu gadskārtu paražās ir svinama diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu.
Aprakstos par folkloru sastopami dažādi svētku nosaukuma – Mārtiņu vai Mārtiņdienas – skaidrojumi. Mārtiņa nozīme un saturs vislabāk saprotami, ja tos apskata salīdzinājumā ar Ūsiņu. Kā Ūsiņa, tā Mārtiņa būtības pamatā ir Saules ritēšana un tās stāvoklis pie debesīm. Latviešiem Ūsiņš ir rīta ausmas teiksmu dēls, kam pretī nostājas Mārtiņš kā Saules dilšanas teiksmu dēls. Latviešu dainas Mārtiņu un Ūsiņu liek pārī ar to ievietošanu pretējos punktos gadskārtas tecējumā, kas redzams no aprakstītām norisēm dabā un tālāk rod apstiprinājumu senā kalendāra iekārtojumā.
Nepārprotami ir tas, ka gadskārtu svinamās dienas vienmēr ir bijušas ciešā sakarā ar zemkopju darba secību, kuru noteica attiecīgā gadalaika dabas apstākļi. Mārtiņi noslēdza garu un smagu darba posmu, kurš sākās ap Jēkabiem ar rudzu pļauju un tad turpinājās pēc Miķeļiem, padarot atlikušos rudens darbus, kamēr zeme nav aizgājusi pie miera.
Līdz Mārtiņiem bija jābeidz rudens aršana un kulšana, lai nosvinētu arī apkūlības. Pēc Mārtiņiem beidzās arī pieguļas un ganu laiks.
Par darbiem, kas jāpadara līdz Mārtiņiem, stāsta daudzi latviešu ticējumi.
Līdz Mārtiņiem jāapar zeme, jo pēc Mārtiņdienas tā dodas atpūtā, ja to traucē miera periodā, tad nākamajā gadā nav gaidāma nekāda raža. Pēc Mārtiņdienas nejāj pieguļā, jo tad zirgus plēš vilki, kam šai laikā atļauts darīt, ko grib.
Arī par laika vērojumiem Mārtiņdienā stāsta daudzi ticējumi. Piemēram, ja Mārtiņos sniegs uz jumtiem, būs gara ziema. Ja Mārtiņdiena ir miglaina, tad ziema būs silta.
Dainās Mārtiņu galdā minēti plāceņi, medus, alus, dažādi gaļas ēdieni un, protams, Mārtiņu gailis. Daudzinātā Mārtiņu zoss ir vairāk raksturīga ģermāņu tautu Mārtiņdienas mielastos.
Mārtiņdienai raksturīga arī zīlēšana, kad jaunās meitas varēja uzzināt sava nākamā vīra izskatu. Visjautrākā un skaistākā Mārtiņu ieraža ir maskotie gājieni, kuri turpinājās līdz pat Ziemsvētkiem un beidzās Meteņos.
Kāds būs laiks?
Ja Mārtiņa diena jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.
Ja Mārtiņa diena ir miglaina, tad ziema būs silta.
Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.
Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
Ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, būs gara ziema.
Ja Mārtiņdienā zosis iet pa ledu, tad Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni.
Ja Mārtiņdienā zosis staigā pa dubļiem, tad Lieldienās tās ies pa ledu.
Ja ap Mārtiņiem kokos un krūmos redzamas zaļas lapas, tad nākamā gadā ap Vasarsvētkiem būs maz zaļu lapu.
Ja Mārtiņos salst – Katrīnas un Andreji būs slapji, tajos līs.
Ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi – visa ziema būs ar atkušņiem.
Ja Mārtiņi ir skaidri – ziemā būs sali, bet kopumā sagaidāms labs gads.
Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis – būs skaidrs siena laiks.
Mēs skolā svinam Mārtiņdienu rīkojot Mārtiņdienas tirgu laipni aicināti tirgot un pirkt.
Saistītie raksti
Mārtiņdienas tirgus
10.novembrī ir Mārtiņdiena. Mārtiņi latviešu gadskārtu paražās ir svinama diena, kas iezīmē...
Lāčplēša kausa izcīņa
Lāčplēša diena ir Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena, ko atzīmē kopš 1919. gada 11....