Šodien vārda dienas svin: Dainuvīte, Gija, Megija

Dzejas dienas “Billītēs”

05.10.2013Septembris/2013
Dzejas dienas “Billītēs”

FAKTI

Pasākuma norises vieta- Edvarda Virzas māja –  „ Billītes”.
Pasākuma norises laiks – 2013.gada 19.septembrī plkst. 13.00
Pasākums veltīts ikgadējām Dzejas dienām, Latvijas  Republikas 95. dzimšanasdienai  un dzejnieka Edvarta Virzas 130. dzimšanas   dienai.
Pasākuma dalībnieki – 9 skolu 9.klašu skolēni.
Pasākumā piedalās – Anna Žīgure – E.Virzas mazmeita, rakstniece, tulkotāja un publiciste, dzejnieks Tomas Treibergs, grāmatas „ Gaismas apstākākļi” autors, Bauskas Mūzikas skolas skolēni, Salgales pamatskolas skolēnu delegācija.

EMOCIJAS UN PĀRDOMAS

Pēc lietainās nakts un rīta gāziena – saulaina, silta un smaržīga atvasaras pēcpusdiena. Improvizēta estrāde mājas pagalmā zem gadsimtus veca ozala. Ozolzīļu krišana…
Un – skolēni – bezbēdīgi un jautri (cilvēkiem jājūtas brīvi un komfortabli- tas saprotams, bet kāpēc daži izvēlas justies tik brīvi kā mājās, kad, liekas, to uzvedību neregulē ne iekšējais cenzors, ne sabiedrības normas),
norūpējušies un uztraukušies (katra skola atbilstoši pasākuma moto „Līdz ar sauli saules mūžu tavai tautai dzīvot būs!” ir sagatavojusi uzstāšanos, stress),
ieinteresāti un garlaikoti (jātatzīst, E.Virza nav tuvs šodienas jaunietim, bet viņam jābūt gana empātiskam un tolerantam arī pret to, ko nesaprot) – tādi, kādi mums ir.

SECINĀJUMI

Ja daži tagad zinās sasaistīt jēdzienus Virza- dzejnieks – Billītes – Bauska (vai Iecava), tad viņiem ir iespēja varbūt kādreiz „paņemt 100 tūkstošus”.

Ja daži ir ieklausījušies tekstos un apjēguši (kaut vai tīri teorētiski) dzejnieka lielumu, viņi varēs pretendēt uz inteliģenta cilvēka statusu.

Ja daži būs kaut ko mācījušies no šī pasākuma- ir vērts braukt un piedalīties atkal.

 

Līga Feldmane, latviešu valodas skolotāja

 

PIELIKUMS – mūsu skolēnu izveidotais runas teksts. 9.a klases skolnieces Beātes Baļukas un Ditas Bēķes darbs „ Spēka vārdi Latvijai”, E.Virzas dzejoļa „ Bērzi” fragments. Runā Dace Degole, Viktorija Kozlova, Dita Bēķe.

Tu esi maza, bet stipra valsts, Latvija.

Tev nav naftas un gāzes atradņu, kas dod bagātību, bet sanaido cilvēkus. Toties tev ir druvas, kas kā zeltains paklājs līgojas atvasaras nopūtās.

Tev pieder meži ar putnu balsīm un zvēru kāju dipoņu pa sūnu segu, ko rotā ogu un sēņu raksti.

 

Tur, kur arklis kādreiz ara,
Tur, kur mirdzot saules staros
Vēla lejup izkapts vara
Kviešu kūļus dzeltenos-
Nenomākta savā spējā,
Tad, kad aprīlis nāk silts,
Plandas, sit un trokšņi vējā
Zaļu bērzu jauna cilts.
(..)
Maigums kāds šais bērzos, liepās!
Nenojauš, kas klīst zem tiem,
Ka še kādu reizi stiepās
Kvieši pretī mākoņiem.

Tevi priecē 4 gadalaiki, liekot ziemā tīties sniega autā, bet vasaru- smalkā miglas plīvurā , pavasaris tevi apņem ar skurbīgu augšanas prieku, bet rudens- ar pārticības dāsnumu.

Tu audzē un dod latviešiem garšīgāko maizi pasaulē- rudzu rupjmaizi, un maize ir spēks. Lai kur latvietis arī būtu, viņš neaizmirst dzimtenes maizes stipro garšu.

Kamēr vien zīle vēstīs par tavu košumu, Latvija, mēs būsim tavi!

Tu esi stipra un izturīga zeme, Latvija. Un tādus tu esi izaudzinājusi mūs. Tikai vājie pamet tevi un skrien meklēt vieglāku dzīvi citur.

Saules mūžu, saules mīļumu, saules spēku no Latvijas ārēm paņemsim arī mēs!