Piemiņas brīdis, godinot, pieminot un atceroties

25.03.20262025./26.m.g., Skolas aktivitātes, Tradīcijas

Šodien, kā katru gadu, Pilsrundāles vidusskolas saime pulcējās, lai pieminētu pieminētu komunistiskā genocīda upurus. Šī diena Latvijas vēsturē ir viena no traģiskākajām piemiņas dienām. 1949. gada 25. martā notika masveida deportācijas, kuru laikā vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju tika vardarbīgi izsūtīti uz attāliem Padomju Savienības reģioniem, galvenokārt Sibīriju. Izsūtīto vidū bija ģimenes ar bērniem, vecāka gadagājuma cilvēki un lauku saimnieki. Daudzi no viņiem dzimtenē vairs neatgriezās. Šī diena atgādina par totalitārā režīma represijām un par tautas spēku, saglabājot identitāti, valodu un tradīcijas arī svešumā.

Piemiņas brīdī skolēni skaitīja dzeju, kas vēstīja par mīlestību uz savu zemi, tautu un dzimteni, akcentējot vērtības, kas palīdzējušas latviešu tautai saglabāt identitāti arī vissmagākajos vēstures brīžos.

Ar uzrunām klātesošos uzrunāja Rundāles apvienības pārvaldes vadītājs Aigars Sietiņš un Pilsrundāles vidusskolas direktore Daiga Saka. Tika uzsvērts, ka izsūtījumā latvieši spēja izdzīvot, turoties kopā, saglabājot savas tradīcijas, valodu un savstarpējo atbalstu. Kopīga dziedāšana, svētku svinēšana un savstarpējā palīdzība kļuva par būtisku garīgā spēka avotu, kas ļāva nezaudēt cerību un saglabāt piederību savai tautai. Šī vienotības nozīme ir aktuāla arī mūsdienās, stiprinot sabiedrību un kopīgas vērtības.

Piemiņas brīdī skolotāji vienojās dziesmā “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme”, kas bija bieži dziedāta Sibīrijā un kļuvusi par garīgā spēka un cerības simbolu. Dziesma atgādināja par spēju saglabāt ticību dzimtenei arī vissmagākajos apstākļos un par tautas kopīgo atmiņu, kas vieno paaudzes.

Noslēgumā skolēni pie piemiņas akmens nolika ziedus un aizdedza svecītes, godinot tos, kuri cietuši un zaudējuši dzīvību deportācijās. Klusuma brīdis un kopīga klātbūtne apliecināja cieņu pret vēsturi un atgādināja par brīvības vērtību.

Šādi piemiņas brīži skolā palīdz jaunajai paaudzei izprast Latvijas vēsturi, stiprina piederības sajūtu savai valstij un veicina tādas vērtības kā cieņa, vienotība, līdzatbildība un savas tautas tradīciju saglabāšana. Tie mudina apzināties, cik nozīmīgi ir sargāt savu valodu, kultūru un valsti arī šodien.